Parisa tiesa ir mitoloģisks sižets. Nesaskaņu dieviete Erīda, aizvainota par to, ka viņu neuzaicināja uz Peleja un Feetidas kāzu dzīrēm, nolēma atriebties un iemeta svinētājiem ābolu ar uzrakstu “Visskaistākājai”. Starp trim dievietēm: Zeva sievas Hēras, Atēnu un Afrodīti izvērsās strīds: kam pieder ābols? Dievietes vērsās pie Zeva, bet viņš atteicās būt tiesnesis. Zevs atdeva ābolu Heresam un pavēlēja aizvest dievietes pie Troju ķēniņa dēla Parisa, kuram bija jāizvēlas visskaistākā no trim dievietēm. Katra no viņām sāka pārliecināt Parisu atdot ābolu viņai, solot jaunietim lielas balvas. Hēra apsolīja Parisam valdīt pār visu Āziju, Atēna - militārās uzvaras un slavas. Pariss atdeva ābolu Afrodītei, kas apsolīja apbalvot viņu ar jebkuru sievieti kuru viņš izvēlēsies, un tā dāvās tam savu mīlestību.
Gleznotājs savā kompozīcijā rāda ļoti augstu meistarības līmeni, nododot cilvēkiem vēstījumu par "Vanitas" (būšanas veltīgumu, satraukumu), kas ir tik raksturīga tā laika Ziemeļeiropas klusās dabas darbiem. Kopš 1638. gada slavenās Sv. Lūkas ģildes īpašnieks. Apmācījis daudzus jaunos māksliniekus, tostarp izcilo flāmu gleznotāju Gaspar Peeter Verbruggen.
Izmēri: 55x81cm.
